Liepājas teātra aizkulises
22.04.2025. Indriķa Zeberiņa Kuldīgas pamatskolas 9.klases kultūrizglītības programmas “Latvijas skolas soma” ietvaros devās uz Liepāju iepazīties ar Liepājas teātra aizkulisēm. Skolēni iepriekš bija apmeklējuši izrādes Liepājas teātrī, sēdējuši kā skatītāji gan zālē (parterā), gan balkonā. Iepazīt teātri no aktieru, scenogrāfu un gaismotāju puses bija interesants piedzīvojums. Skolēni varēja uzkāpt uz skatuves, izpētīt izrādes vadītājas darba vietu, apskatīt aktieru grimētavu, scenogrāfu darbnīcu un vairākas citas telpas, pa kurām skatītāji nestaigā. Ekskursiju pa Liepājas teātri vadīja aktrises Aina Karele un Anda Albuže. Neiztika bez teātra ēkas leģendas par balto dāmu, kas tumšos rudens vakaros apciemo teātra ēku.
Skolēnu atziņas:
- Nekas tāds nebija redzēts.
- Tik daudz telpas, kurās skatītāji neiet.
- Aizraujošs stāsts par teātri.
Izzinoša nodarbība “Cilvēks. Koks. Kultūrvērtība.”
Indriķa Zeberiņa Kuldīgas pamatskolā 2025.gada 28.martā programmas “Latvijas skolas soma” ietvaros viesojās SIA “Namdara darbnīca” pārstāvji, lai iepazīstinātu skolēnus ar cilvēka un koka mijiedarbību laika gaitā, koka apstrādes darbarīkiem un darba paņēmieniem. Pirms nodarbības skolēni no 4.a, 4.b, 5.a, 5.b, 6.a, 7.b un 8.b klases pētīja tautasdziesmas, kurās minēts kāds no Latvijā augošiem kokiem, meklēja mīklas par kokiem, mācījās koku sastāvdaļas angļu valodā, meklēja māju nosaukumus, kas nosaukti koka vārdā, zīmēja zīmējumus.
Nodarbība tika sadalīta 2 daļās – teorētiskā un praktiskā. Teorētiskajā daļā skolēni skatījās filmu par koku izmantošanu senatnē. Iepazinās ar bērza tāss izmantošanas iespējām, abras un mucas gatavošanu un izmantošanu. Filmas laikā neskaidros vecvārdus un terminus paskaidroja, veidojās diskusija. Praktiskajā daļā skolēni meistaru vadībā darbojās ar slīmestu, kaltu un citiem koka apstrādes instrumentiem. Skolēni apguva tradicionālās prasmes, kas ir daļa no nemateriālās kultūras mantojuma. Spēlēja no koka izgatavotās spēles. Nodarbības noslēgumā katrs skolēns varēja saņemt rotājumu, kas veidots no koka apstrādes atgriezumiem. Pēc nodarbībām skolēni dalījās ar iegūtiem iespaidiem un zināšanām dizaina un tehnoloģijas stundās, klases stundās un starpbrīžos satiekot skolotājus.
Izstāde “Birkerts. Bibliotēkas. Gaisma.” Latvijas Nacionālajā bibliotēkā
Indriķa Zeberiņa Kuldīgas pamatskolas 7.a klase programmas “Latvijas skolas soma” ietvaros 2025.gada 5.martā apmeklēja Latvijas Nacionālo bibliotēku. Iepazinās ar bibliotēkas plašajām un mājīgajām telpām, izspēlēja orientēšanās spēli, meklējot Kultūras kanonā ierakstīto Latvju dainu, izlaistos vārdus. Uzdevums gan nebija komandām sacensties uz laiku, bet komandas viena otru uzmanīja, kura tiks ātrāk līdz finišam. Tika izmantots gan lifts, gan kāpnes, lai ātrāk pārvietotos bibliotēkas plašumos, vienmēr atceroties, ka pa bibliotēku skriet nedrīkst.
Izstādē “Birkerts. Arhitektūra. Gaisma.” skolēniem par Latvijas Nacionālās bibliotēkas arhitektu Gunāru Birkertu stāstīja izstādes veidotājs arhitekts Jānis Dripe. Gunāra Birkerta (1925-2017) simtgadei veltītā izstāde ļāva iepazīt izcilā latviešu arhitekta dzīvi un radošo darbību. Starp daudzajām sabiedriskajām ēkām, ko Gunārs Birkerts projektējis, īpašu vietu ieņem bibliotēkas. Izstādē iekļautas visas 19 Gunāra Birkerta projektētās bibliotēkas – LNB un 18 bibliotēkas ASV. Maketi, skices, fotogrāfijas deva lielisku ieskatu arhitekta darbā. Arhitekts Jānis Dripe uzsvēra gaismas nozīmi Gunāra Birkerta projektētajās ēkās. Arhitektūras kritiķi Gunāru Birkertu dēvē par gaismas arhitektūras meistaru. Interpretācija par gaismu ir izstādes telpiskajā iekārtojumā. Gaismas stari iespiežas pēc iespējas dziļāk telpā.
Bibliotēkas plašums un gaisma, grāmatu bagātība un klusums – tā ir mūsu Gaismas pils.
Glezniecība- tradicionāla un netradicionāla
Indriķa Zeberiņa Kuldīgas pamatskolā 2025.gada 22.janvārī ciemojās Aijas Princes un Daigas Kaufmanes mākslas studijas mākslinieces, lai stāstītu par glezniecības dažādām iespējām. Glezniecība nomierina, rosina fantāziju. Skolēniem nedalītu sajūsmu radīja netradicionālās glezniecības paņēmiens, kurā skolēni darbojas ar krāsainām smiltīm. Skolēni bija tik iegrimuši darbā, ka neatlika laika sarunām un citām traucējošām darbībām. Tika atklātas tādas spējas, kas ikdienā mazāk pamanāmas – uzmanīga klausīšanās, pagaidīšana, savstarpējā izpalīdzība, padodot konkrētās krāsainās smiltis.
Nodarbības vienīgā problēma bija laiks. Skolēni mācību stundas laikā nespēja pabeigt iesākto darbu, tāpēc turpināja gan starpbrīdī, gan nākamās stundas sākumā.
